Šoreiz par daļai latviešiem un sociālisma sabiedrībā augušajiem raksturīgo "mazvērtības kompleksu", nevis mūsdienu sabiedrībai pazīstamo neadekvāti, paaugstināto variantu.

         Runāt, domāt vai zināt par savu pašvērtējumu, — tas ir par MAZ. To vajag SAJUST.

         Bet kā to var sajust, ja varbūt visu mūžu, gadiem ilgi šīs sajūtas nav bijis?
Šī aktualitāte bieži vien neatrodas risināmo jautājumu virspusē, taču ir pamats vairumam citu problēmu (tai skaitā veselības).

         Ja vēlies kļūt PATIESI LAIMĪGS, APZINĀTI dzīvot šo dzīvi, esot ŠEIT un TAGAD praktizējošas psiholoģes, dr. Jevgēņijas Koļcovas padoms, ko ir vērts IEDZĪVINĀT SAVĀ PASAULES IZJŪTĀ:

“— Vienmēr atradīsies kāds, kurš vienu vai citu darbu dara labāk par tevi. Taču nav neviena cilvēka, kuram būtu tādu īpašību, spēju, sajūtu, vēlmju komplekts, kā tev. Nav nekādas jēgas darīt ideāli vai labāk par citiem.
— Svarīgi darīt tā, lai būtu sajūta, ka tas, ko tu dari, ir labi un pareizi tieši tev. Ar to arī būs pietiekami. Un tas IR vērtīgi.
— Un tas, ka tu esi, ir vērtīgi un svarīgi.
— Tikai tad, kad tu sajutīsi savu vērtību, tu varēsi novērtēt citus cilvēkus. Un jūsu starpā var izveidoties attiecības. Tādas attiecības, kas ļaus nostiprināt un apstiprināt vienam otra vērtību un savas esības vērtību šajā pasaulē.”