Reiz, sensenos laikos, kad vēl nebija interneta, mobilā telefona un kartupeļu čipsu, pasaule bija citādāka. Cilvēki nebija Mātes Dabas ienaidnieki un dzīvoja harmonisku, vienkāršu un veselīgu dzīvi. Viņu bērni nedzēra sintētisko kolu, negrauza pārsālītos čipšus un nedirnēja virtuālajā pasaulē. Bet mācījās izdzīvot skarbajā realitātē, ejot medībās, zvejā, apgūstot zemes kopšanas noslēpumus.
Pasaule bija jauna un vēl neizzināta. Slēpa sevī daudz noslēpumaina un bīstama.
Vienīgais, kurš zināja visu noslēpumu noslēpumus un ceļu neizzināmās pasaulēs, arī daudzo labo un slikto dievu un dievību paradumus, bija cilts Šamanis. Viņš zināja visu par Visu – kāds augs der dziedināšanai, kāds ornaments vai rakstu zīme nes laimi un uzvaru kaujā, kura putna spalva vai auglis pasargā no ļauna. Šamanis zināja, kā tālu ceļojumu padarīt veiksmīgu, kā atgūt pazaudētu mīlestību un daudz ko citiem nezināmu.

Ritēja nepielūdzamais laika rats, pagāja gadu simti un tūkstoši, radās, uzplauka un atkal iznīkstot aizgāja postā impērijas. Pienāca mūsdienas. Globālā tīmekļa un virtuālās nerealitātes laiks – un, lai cik dīvaini tas būtu, no tāliem aizlaikiem nākušās šamaniskās zināšanas nebūt nebija izzudušas. Jo Šamanis prot ceļot cauri laikiem un nav iesprostots telpas un laika dimensijās...

Reizēm mēs pat neapzināmies, ka gandrīz katram no mums varbūt ir kāds savs talismans, kas nes veiksmi, veselību, laimi, mīlestību vai naudu. Reizēm īpaši tos pērkam, taisām, pēc "zinošu cilvēku", "gudru" grāmatu, rakstu lasīšanas.

Japāņi, kuri dzīvo valstī, kas modernajā tehnoloģijā apsteigusi visas citas, piekarina savam naudas maciņam skanošus zvārgulīšus, lai tā atbaidītu ļaunos garus un zagļus, tai pašā laikā vairojot tā saturu.
Ķīnieši, lai vairotu naudas daudzumu, liek maciņā sarkanā lentītē sasietas senas monētas un īpašās vietās novieto vardītes figūras ar monētām mutē. Kāds ķīniešu miljonārs staigā tikai zaļos uzvalkos, un viņa mersedess arī ir tādā pašā krāsā, jo zaļā ir auglības un labklājības krāsa.
Un tā vairs nav tālo senseno laiku pasaule, bet gan 21. gadsimts.

Vai tas nozīmē, ka savā iekšējā būtībā cilvēks ir mainījies visai maz? Varbūt nemaz?

Mūsu sencis pārklāja savu kumeļu ar zvaigznēm izrakstītu segu, lai tas pat naktī spētu atrast ceļu un nekas ļauns tam nenotiktu.
Arī mūsdienu balts pie sava četrriteņu kumeļa aizmugures skata spoguļa mēdz piekarināt visādus brīnumus - laikam jau lai nenozagtu, lai policistam nebūtu jādod piečuks, vai kā citādi braucēju pasargātu no visa ļauna.

Senos laikos cilvēks no dieviem mēdza izlūgties arī labu veselību, nēsāja īpašus šim nolūkam Šamaņa gatavotus talismanus.
Mūsdienu patērētājsabiedrību galvenokārt interesē ātrs rezultāts. It visā!
Nauda, bizness, veselība, aizsardzība.... pilnas grāmatnīcas, viedi cilvēki, – tiek pirkts un pārdots, meditatīvas darbības, cikli, mistiski rituāli, dažnedažādu kanālu atvēršana. Piedāvājums plašs.
Tikai neviens nestāsta un nepaseko, kas ar šiem cilvēkiem notiek pēc tam.
Labi, ja"izšmaucam cauri ar veselu ādu", sekas "maigi sakot" var būt visai bēdīgas, jo par šādiem eksperimentiem turpmākajā dzīvē var nākties maksāt visai dārgi.

Tāpēc vēl uz mirkli atgriezīsimies aizlaikos, kad pasaule vēl bija cita. Kā tad pagatavoja talismanu?
Kad bija pienācis "īstais brīdis", Šamanis (nevis kurš katrs!) ķērās pie darba. Visupirms izvēlējās atbilstīgu materiālu – akmeni, koku, nomedīta dzīvnieka kaulu vai zobu, putna spalvu, kāda auga zaru, sakni vai augli. Materiālus meklēja un izvēlējās īpašā laikā – saullēktā, saulrietā, saulgriežos vai kādā citā tam piemērotā mirklī. Tad to apstrādāja – apdūmoja, apzīmēja ar rakstu zīmēm, apdarināja ar kādu krāsu. Tad sekoja pats noslēpumainākais mirklis jeb darbība. Šamanis īpašā rituālā piešķīra talismanam maģisku (brīnumainu!) spēku, "iedarbināja" talismanu. No šā brīža talismans nonāca tā īstā saimnieka rokās un sāka pildīt savas funkcijas.
Ir zinātāji, kas šo amatu pieprot vēl šodien, zināšanas arī pārmanto.

Taču uz to visu var palūkoties arī no gluži citas puses. Kāds Austrumu gudrais teicis, ka mēs paši radām dēmonus, ar kuriem pēc tam cīnāmies. Tos rada mūsu PRĀTS.
MĒS DZĪVOJAM PASAULĒ, KURU PAŠI ESAM RADĪJUŠI.
Varbūt talismans vai amulets patiesībā ir tikai instruments, kas palīdz fokusēt mūsu prātu un īstenoties DOMAS (ne)SPĒKAM?

Katrā no mums no senatnes mīt Saprāts, Intuīcija, Sirds balss, Sirds apziņa, un, ir savs iekšienē mītošs Šamanis, kuri ir dāvāti mums, lai vestu PA ĪSTENI EJAMO SAVAS DZĪVES CEĻU un palīdzētu nenomaldīties no tās PATIESĪBAS TAKAS, kas ved NO SIRDS UZ SIRDI.

Jautājums tikai – vai to GRIBAM, vai vēlamies IEKLAUSĪTIES SEVĪ?
JO VISAS ATBILDES IR MŪSOS PAŠOS, MŪSU IEKŠĒJĀ BŪTĪBĀ.